Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde “Urdaviņa”, kas durvis vēra 1986. gada 1. aprīlī, ir kā krāšņa ziedu pļava ar grupām, kas nosauktas kā Vizbulītes, Saulespuķes, Dadzīši, Māllēpītes, Pienenītes, Purenītes, Mežrozītes, Neaizmirstulītes, Āboliņi, Vijolītes, Kaķpēdiņas, Margrietiņas, Mārpuķītes, Rudzupuķes, Magonītes un Zvaniņi. Šī iestāde ir veltīta tam, lai radītu mūsdienīgu un inovatīvu vidi, kurā bērni aug par patstāvīgiem, atbildīgiem un zinātkāriem indivīdiem, respektējot katra bērna unikālās spējas un attīstības vajadzības. Ar drošu, atbalstošu un radošu vidi “Urdaviņa” palīdz bērniem apgūt zināšanas un prasmes, pateicoties profesionālai komandai. Šajā intervijā mēs sarunājamies ar Anci Dombrovsku-Žogotu, kura 18 gadus ir strādājusi kā pirmsskolas pedagoģe “Urdaviņā”, daloties savā personīgajā ceļā no personiskās auklītes darba līdz atzinībai kā “Pedagoga gada balvas 2024” saņēmējai, atklājot, kas viņu iedvesmo un padara lepnu savā darbā. Anci ikdienā motivē bērnu beznosacījuma mīlestība, dinamiska ikdiena un prieks par kopīgiem svētkiem, kas apliecina viņas aicinājumu un lepnumu par savu darbu.
Kā jūs raksturotu savu pieredzi, uzsākot darbu kā pirmsskolas pedagogs Ikšķiles “Urdaviņā”, un kā šī vide ir palīdzējusi jums attīstīt savas prasmes?
"Esmu pirmsskolas pedagogs un strādāju Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādē "Urdaviņa". Pirmsskolas izglītības iestādē par skolotāju strādāju jau 18 gadus. Man ir palaimējies visu savu pirmsskolas skolotāja pratību izkopt grupā, kurā kā jauns, studējošs skolotājs uzsāku savas darba gaitas."
Kas jūs iedvesmoja strādāt pirmsskolas izglītības iestādē un kļūt par pasniedzēju?
"Par pirmsskolas skolotāju kļuvu likumsakarīgi. Jau vidusskolas laikā periodiski strādāju par auklīti dažādās ģimenēs. Tā izveidojās mana pirmā pieredze darbā ar maziem bērniem. Beidzot vidusskolu iestājos universitātē, pedagoģijas fakultātē. Tajā laikā Ikšķilē notika vienīgās pašvaldības pirmsskolas paplašināšana/rekonstrukcija. Uzzinot, ka tiek meklēti pirmsskolas skolotāji, pieteicos, lai "pamēģinātu - kā tas ir būt par pirmsskolas skolotāju". Pirmsskolas skolotāja amats man nav bijis svešs no bērnības, jo par pirmsskolas skolotāju ir strādājusi arī mana mamma."
Ko Jūs visvairāk novērtējat, strādājot ar maziem bērniem?
"Visvairāk es novērtēju bērnu beznosacījuma mīlestību, zinātkāri un vēlmi iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs. Novērtēju bērnu pūles un prieku gatavojoties un uzstājoties dažādos grupas svētkos. Savā darbā jau no paša pirmsākuma novērtēju ikdienas dinamisko ritējumu."
Vai varat padalīties ar kādu smieklīgu notikumu vai sirsnīgu brīdi, kas ir palicis atmiņā, ko nekad neaizmirsīsiet?
"Pa šiem gadiem gan smieklīgu, gan sirsnīgu notikumu ir vairums. Reiz meitene (3 gadi) pienāca ar lielu vēlmi pastāstīt pasaku. "Es tev pastāstīšu pasaku! Tā ir mana mīļākā pasaka. PRINCESES. Senos laikos bija 2 princeses - viena Ance, viena Sandra un viena Dace. Viņas sadevās rokās un bija laimīgas. Viņas priecājās un dejoja. Viņām bija kleitas un kurpes un zābaki un bikses - viņas pucējās. Tās bija manas mīļākās princeses. Viņas runājās un visur pasaulē bija miers. Viņas smaidīja un smējās. Viņas jokojās. Viņas pastaigājās un priecājās par puķēm. Viņas skatījās debesīs un klausījās putnos. Viņas dzīvoja ilgi un laimīgi." Tā ir pasaka par mums - meitenes skolotājām un skolotāja palīgu."
Ja jūs neizvēlētos kļūt par pirmsskolas skolotāju, kādu citu karjeru jūs varētu iedomāties un kāpēc?
"Šobrīd man nav ideju par to - ko citu es varētu darīt... Jo ar savu darbu esmu saaugusi un izaugusi."
Kāda ir jūsu mīļākā bērnu grāmata un kāpēc?
"Manas mīļākās bērnības grāmatas ir L. Vāczemnieks "Siltais rieciens" un A. Karule "Valodiņa", A. Lindgrēna "Mēs Sālsvārnas salas vasarnieki". Man vienmēr ir patikuši stāsti, kas atspoguļo reālu dzīvi, īstus, ticamus notikumus. Arī savā darbā, īpaši sagatavošanas grupā pirms miega izvēlos bērniem lasīt garo stāstu vai pasaku grāmatas, piemēram, A. Lindgrēnas "Karlsons, kas dzīvoja uz jumta", "Pepija garzeķe", E. Rauds "Naksitrallīši" u.c. Savukārt šobrīd mīļas grāmatas ir tās, kas izgaismo mūsdienas A. Žvo "Mana digitālā ģimene", L. Jambuševa "Diena, kuru es pārvērtu"."
Kādu vienu padomu jūs dotu savam jaunākajam “Es” karjeras sākumā?
"Veltītu sev A. A. Milna citātu "Apsoli man, ka vienmēr atcerēsies: Tu esi drosmīgāks nekā Tu tam tici, stiprāks nekā Tu izskaties un gudrāks nekā Tu domā.""
Kāds ir viens brīdis jūsu karjerā, kas lika jums justies patiesi lepnam?
"Viens brīdis manā karjerā, kad esmu jutusies patiesi lepna ir "Pedagoga gada balvas 2024" saņemšana. Saņemot uzaicinājuma vēstuli, neaptvēru, ka tas ir aicinājums man, bet gan domāju, ka man ir dota iespēja apmeklēt pasākumu un sumināt kolēģes. Tajā brīdī teicu - "Feini, ka esmu aicināta, kuru mēs šogad sveiksim?" Tikai tad sapratu šīs vēstules mērķi. Protams, prieks un lepnums par šādu pagodinājumu no kolēģu un izglītības iestādes vadības. Paldies! Neskatoties uz šo pacilājošo brīdi lepnumu izjūtu katros veiksmīgi noritējušos, grupas organizētos svētkos un radošajās pēcpusdienās - Ziemassvētkos, Māmiņdienā vai Izlaidumā."
Kā jūs raksturotu savu tipisko darba dienu iestādē?
"Mana tipiskā darba diena izglītības iestādē ir balstīta uz dienas režīmu. Darba diena ir dinamiska, aizraujoša, interesanta. Ik dienas notiek cieša sadarbība gan ar mūzikas un sporta skolotājā, gan ar atbalsta personālu, gan pirmsskolas administrāciju. Prieks arī par atsaucīgo pirmsskolas medmāsu, kura gatava konsultēt un novadīt izglītojošu lekciju par jebkuru veselību veicinošu vai saudzējošu tēmu. Tipiska darba diena sākās ar bērnu sagaidīšanu, rīta aktivitāšu rīkošanu un personīgām sarunām par bērniem aktuālām tēmām. Dienas gaitā nodrošinu daudzveidīgu izglītojošo darbu. Pēcpusdienā rūpējos par mazo princešu skaistajām frizūrām un to, lai visi interesenti apmeklē interešu izglītību, kā arī, lai iesāktie darbi tiek pabeigti līdz bērni dodas uz mājām."
Kādas ir jūsu iecienītākās mācību metodes vai aktivitātes, lai atbalstītu bērnu attīstību?
"Savā darbībā pielietoju daudzveidīgas metodes. Izcelt kādu nav vienkārši. Man patīk piedāvāt pirkstu rotaļas - reizēm tās ir manis izdomātas pasakas, kurās darbību atveidojam ar lakatiņiem, tādējādi veicinot pirkstu smalko muskulatūru. Man patīk, ka bērni tiek iesaistīti patstāvīgā darbā, piemēram, darbojas ar augsni (ber, sēj, laist, mēra utt.). Neesmu rokdarbniece, tomēr man patīk bērniem piedāvāt darināt mākslas darbus ar rokdarbu elementiem (šūt, aust, tīt, vīt, siet utt.). Man ļoti patīk doties ar bērniem garākās pastaigās, tad ir iespēja plašāk izzināt mainīgo pilsētvidi, vērot gadalaiku maiņu, nostiprināt orientēšanās iemaņas un pilnveidot zināšanas par ceļu satiksmes drošību."
Kāda loma ir rotaļām jūsu mācību procesā, un kā jūs līdzsvarojat tās ar strukturētu mācīšanos?
"Rotaļām ir liela loma mācību procesā. Īpaši pirmsskolas posmā. Rotaļa kā mācību metode ir tik daudzveidīga - kustību rotaļa, pirkstu rotaļa, dinamiskā rotaļa, sportiska rotaļa, uzmanības un veiklības rotaļa, lomu rotaļa u.c. Caur rotaļu pirmsskolā mācamies pilnīgi visu. Arī darba lapas prasmju nostiprināšanai gan izvēlos, gan izgatavoju pati - rotaļīgas, atjautīgas, daži-ne-dažādas."
Kā jūs iesaistāt vecākus mācību procesā un uzturat viņus informētus?
"Par mācību procesu vecāki tiek informēti regulāri gan ELIIS sistēmā sadaļās: dienasgrāmata, plāni, kartes, kalendārs, ziņojumi; gan grupas vecāku stendā, kurā izkārtoti informatīvie materiāli."
Kādi ir visnoderīgākie materiāli, ko izmantojat ikdienas darbā?
"Visnoderīgākie materiāli, kurus izmantoju ikdienas darbā ir materiāli, kurus iespējam lietot atkārtoti. Tās ir laminētas darba dažādu prasmju veicināšanai, tāfeles burti pareizrakstības izkopšanai, kustīgais alfabēts lasīt un rakstīt prasmes pamatu izzināšanai, mākslas materiāli radošā potenciāla atraisīšanai. Visnoderīgākie materiāli ir tie, kuri bērnus rosina uz daudzveidīgu darbību un prasmju izkopšanu. Tie ir materiāli, kuri kā transformeri pielāgojami dažādai nepieciešamībai."
Kā jūs sadarbojaties ar citiem skolotājiem vai personālu, lai radītu atbalstošu vidi?
"Lai radītu atbalstošu vidi sadarbojos gan ar citiem skolotājiem, gan atbalsta personālu. Šajā mācību gadā reizi ceturksnī tika rīkotas skolotāju pieredzes apmaiņas prezentācijas formā. Kā arī visa mācību gada laikā organizētas "atvērtās nodarbības", kuru laikā ir iespēja apskatīt kolēģu iekārtoto darba vidi, izvēlētās darbības metodes, savstarpējo komunikāciju un bērnu izaugsmi. Šādās pieredzes apmaiņās dalos savā pieredzē un pedagoģiskajā pārliecībā kā ar iegūstu arvien jaunas idejas savas darba vides bagātināšanā. Tāpat izveidojusies cieša un atbalstoša sadarbība ar pirmsskolas atbalst personālu. Gan logopēde, gan speciālais pedagogs, gan psihologs sniedz nepieciešamās atbildes, ierosinājumus, rekomendācijas jebkurā grūtāk izprotamā vai sasāpējušā situācijā."
Kādus digitālos rīkus vai platformas jūs izmantojat ikdienas darbā?
"Ikdienas darbā izvēlos pēc iespējas vairāk atturēties no digitālajiem rīkiem, jo viedierīces un ņirboši ekrāni aizņem lielu daļu audzēkņu brīvo laiku, tādēļ vismaz pirmsskolā maksimāli nodrošinu praktisku darbošanos, kas ir attālināta no digitālās vides.Tomēr, dzīvojot līdzi mūsdienām un gatavojoties skolas dzīvei, periodiski piedāvāju bērniem izzinošas aktivitātes darbā uz interaktīvās tāfeles dažādās platformās."
Kuri ir jūsu iecienītākie vai visbiežāk izmantotie ELIIS platformas moduļi?
"ELIIS sistēmā visbiežāk lietoju platformas moduļus: dienasgrāmata, plāni, notikumi, kartes, bērnu attīstība, sasniedzamie rezultāti, darba grafiks, ziņojumi u.c."
